Vienkāršie mehānismi

Spēks var darboties pa ķermeņa kustības līniju un paātrināt vai bremzēt tā kustību. Ja spēks nedarbojas pa kustības līniju, tad spēks var mainīt kustības virzienu, likt ķermenim griezties, rotēt ap kādu asi vai arī apgāzties. Tādos gadījumos saka, ka uz ķermeni darboja spēka moments M=Fl, kur
F – spēks, N
l – spēka plecs, m 
Par spēka plecu sauc mazāko attālumu, kas šķir spēka darbības taisni un rotācijas asi. Spēka plecs var būt vienāds ar attālumu no spēka pielikšanas punkta līdz rotācijas asij (1. att. a) vai arī būt mazāks par šo attālumu (1. att. b).

1. att. Ar spēka momentu saistītie lielumi

Uz ķermeni reizē var darboties arī vairāki spēka momenti. Ja ķermenis ir nostiprināts uz kādas ass (2. att.), tad spēka momentus, kas cenšas ķermeni pagriezt pulsteņa rādītāja virzienā, sauc par negatīviem, un attiecīgi otra veida spēka momentus – par pozitīviem. Ja pozitīvie un negatīvie spēka momenti viens otru kompensē, tad ķermenis atrodas līdzsvarā, piemēram, 2. attēlā ķermenis atrodas līdzsvarā, ja -M₁+M₂+M₃+M₄-M₅=0!

2. att. Nolīdzsvarots ķermenis

Spēka momentu līdzsvara nosacījumu var izmantot, lai ar sviras palīdzību paceltu smagus ķermeņus, pieliekot iespējami mazāk spēka. Sengrieķu fiziķis un matemātiķis Arhimēds reiz teica: “Dodiet man atbalsta punktu, un es iekustināšu zemeslodi.” Lai gan tas praktiski nav iespējams, pateicoties spēka momentu līdzsvara nosacījumam, ir iespēja pacelt smagus priekšmetus, pieliekto mazāk spēka, nekā to darot tieši (3. att.).